Uz jautājumiem atbild medicīnas zinātņu kandidāte Irkutskas reģionālās infekcionistu pārvaldes locekle M.J.Kuševerskaja.
-Daudziem herpe asociējas tikai ar “aukstumpumpu uz lūpas…”
Herpe ir organisma saslimšana, kuras rezultātā var tikt bojāti ļoti daudzi orgāni un pat orgānu sistēmas. Daudziem slimniekiem herpes vīruss norit ļoti specifiski, ar biežiem un smagiem saasinājumiem.
Bieži šo vīrusu pat nevar pamanīt, bet tā ietekmes rezultātā sieviete var kļūt neauglīga. Neauglība un ierastie spontānie aborti – tipiskas problēmas, kas saistītas ar herpes vīrusa un tā tuvākā radinieka citomegalovīrusa ierosinātājiem.
-Vai herpes vīruss veicina ļaundabīgo audzēju attīstību?
Ir divi parastā herpes vīrusa tipi – I tips un II tips. Ar II tipa herpes vīrusu saista dzemdes kakla vēža attīstību sievietēm un prostatas vēža attīstību vīriešiem. Tā var notikt ar tiem, kas ilgstoši neārstējas no ģenitālās herpes vīrusa, un kā rezultāts, ja tam vēl ir pievienojies cilvēka papilomas vīruss, var būt onkoloģija. Parasti herpes un citomegalovīrusa infekcijas tiek nodotas dzimumkontaktu ceļā.
-Starp citu, tieši šobrīd ASV valdība izskata jaunos noteikumus par brīdinājuma uzrakstiem uz prezervatīviem. Būs rakstīts, ka tie neaizsargā no visām slimībām, ko var iegūt dzimumkontaktu ceļā. Un, pirmkārt, tie neizslēdz iespēju inficēties ar papilomas vīrusu. Vai tie var aizsargāt no herpes vīrusa?
Prezervatīvi ne vienmēr var aizsargāt no inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu, bet tie ir vienīgā aizardzība ļoti daudzu slimību gadījumos, kas tiek nodotas dzimumsakaru ceļā.
-Herpes vīruss bieži ir diezgan atklāts – “aukstumpumpu” ir grūti noslēpt no apkārtējo acīm, bet dažkārt tas var būt neredzams. Kā uzzināt par tā klātbūtni organismā?
I tipa parastais herpes vīruss ir gandrīz 95% cilvēku. II tipa vīruss ir retāks – tas ir apmēram pusei cilvēku, kas aktīvi maina savus seksuālos partnerus. Ne mazāk kā 50% pieaugušo ir citomegelovīrusa nēsātāji. Un lielākā daļa šādu vīrusu nēsātāji pat nenojauš, kas ir viņu organismā – viņi jūtas veseli tāpēc, ka šie vīrusi viņu organismā ir stingrā imūnsistēmas “kontrolē”, kas neļauj tiem vairoties un kaitēt veselībai. Bet, ja pie mums griežas pāris, kas nekādi nevar radīt bērnu, tad viņiem obligāti ir jāpārbauda herpes un citomegalovīrusu infekciju klātbūtne. Pēc jaunākajiem ārzemju zinātniskajiem datiem, BCT (bērnu cerebriālā trieka) nebūt ne vienmēr ir akušieru kļūdas rezultāts, kā tika uzskatīts agrāk, bet gan rodas kā citomegalovīrusa infekcijas (65% gadījumu) un II tipa herpes vīrusa (34% gadījumu) infekcijas sekas. Ir ziņas, ka šo pašu iemeslu dēļ veidojas arī bērnu autisms.
Agrāk ārsti pievērsa uzmanību galvenokārt sievietes veselībai: uzskatīja, ka tieši viņas vīrusi traucēja apaugļošanos un augļa attīstību. Bet izrādījās, ka apmēram 25-30% neauglības gadījumos vainīgi bija vīrieši. Mēs aizvien biežāk atrodam herpes un citomegalovīrusus vīriešu dzimumšūnās, kaut arī nav nekādu dzimumorgānu bojājumu pazīmju. Pēc būtības runa ir par paša spermotozoīda slimību: viņa ģenētiskajā programmā “iekārtojušies” vīrusu gēni, kas var kaitēt aizmetņa attīstībai. Daudzi šādi gadījumi tā arī paliek nenoskaidroti. Vīrieši parasti griežas pie urologa, bet tie reti veic spermas virusuloģisko izpēti.
“Slēptā” herpes un citomegalovīrusu izplatīšanās ir ļoti nopietna problēma. Tos atrod 40-60% ar herpes vīrusu inficētiem cilvēkiem, kam nav bijuša nekādas slimības pazīmes. Un tas ir tikai normali, ka viņi inficē ar šiem vīrusiem savus seksa partnerus.
-Kāpēc dažiem vīrusi uzdarbojas aktīvi, bet citiem “guļ”?
Ja organismā ir herpes vīruss, tas var aktivizēties jebkurā brīdī un parādīt sevi visā krāšņumā – kā drudzis uz lūpām, izsitumi uz ādas vai gļotādas. Faktori, kas aktivizē vīrusus, ir daudzveidīgi. Pie tiem pieskaitāma saaukstēšanās, ilgstoša uzturēšanās saulē, alkohols, nepareizs uzturs, hormonālie cikli, bet visbiežāk to aktivizēšanos provocē citu vīrusu infekciju iekļūšana un attīstīšanās organismā, kas uz laiku novājina imūnsistēmu, tādejādi “attīrot ceļu” herpes vīrusam.
-Vīrusa nodošana gaidāmajam bērniņam ar vīrieša dzimumšūnām ir saprotama. Bet kā viņš inficējas no mātes?
Šeit iespējami divi veidi - caur placentu, kad auglis vēl atrodas mātes dzemdē vai kontakta ceļā dzemdību laikā, kad mātei mēdz būt ģenitālās herpes saasinājumi. Šajā gadījumā vīruss nonāk bērna organismā un var attīstīties jaundzimušā herpe, kas bojā nervu sistēmu un iekšējos orgānus.Šī slimība parasti beidzas ar jaundzimušā bojā eju, bet izdzīvojušie – 85% gadījumu paliek invalīdi. Mēs iesakam jaunajiem pāriem, plānojot grūniecību, veikt infekciju izmeklējumus.Tas palīdzēs atklāt slēpto herpes, citomegalovīrusa vai kādas citas infekcijas attīstību, kas varētu radīt grūtniecības sarežģījumus.
-Kādas vēl saslimšanas, bez iepriekš minētajām, var izraisīt herpes vīruss?
-Kādi ir sasniegumi herpes ārstēšanā?
Herpes vīrusi ir ieperinājušies dziļi šūnas iekšienē, kur tiem nespēj piekļūt nekādas zāles. Bet normāli strādājoša imūnsistēma ir spējīga pati atpazīt vīrusus, veidot specifisko imūno atbildi un iznīcināt infekciju, vai vismaz turēt to stingrā un pastāvīgā uzraudzībā. Taču daudzi vīrusi, tai skaitā arī herpes vīrusi, ir iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas uzraudzības un maskējas dažādos veidos. Imūnsistēma tos vienkārši “neredz”. Tieši tāpēc ilgu laiku bija šādi ārstēšanas veidi:
A) tādu preparātu ievadīšana, kas mākslīgi stimulē imūnsistēmu uz aktīvu savu interferonu izstrādi (neovīrs,amiksīns,cikloferons);
B) mākslīga interferona ievadīšana organismā (viferons u.c.). Citiem vārdiem – vai nu stimulē imūnsistēmu, vai strādā tās vietā;
C) tādu preparātu ievadīšana, kas iekļūst vīrusa DNS un aizkavē tā vairošanos (Aciklovirs, Zoviraks, Valtreks).
Pretvīrusu preparāti ir jālieto mēnešiem un gadiem ilgi (Rietumu valstīs tā arī ārstējas). Kamēr tiek lietots preparāts, vīruss tiek nomākts. Tiklīdz lietošanu pārtrauc, herpes ierosinātājs var no jauna aktivizēties un izraisīt saasinājumu. Rezultāts ir īslaicīgs un ārstēšanās dārga.
-Mūsu slimnieki tik ilgi neārstēsies. Pretvīrusu preparāti ir dārgi. Atšķirībā no Rietumu valstīm, kur ārstēšanas izmaksas kompensē apdrošināšana, mūsu pacienti par to maksā paši.
Tā arī ir.Taču šajā gadījumā nevajag apskaust Rietumus. Vīrusu pastāvīgā mākslīgā nomākšana, ko praktizē ārzemēs, tikai veicina aizvien spēcīgāku un bīstamāku vīrusu tipu parādīšanos, kuru ārstēšanai nepieciešams radīt aizvien dārgākus un, galvenais, veselībai bīstamākus preparātus. Jo mazāk ārstē ar šādām metodēm, jo labāk. Vairākumam iedzīvotāju šāda ārstēšanās nav pa kabatai. Nu vismaz neauglīgas ģimenes gūst iespēju (bet ne bez riska) iegūt bērniņu, un slimnieki ar smagiem herpes recidīviem – sāk dzīvot nedaudz komfortablāk: saasinājumi kļūst vājāki un retāki. Taču, kopumā, tas viss ir …. uz neilgu laiku, un ārsti to ļoti labi zina.
-Vai ir kādas citas iespējas herpes vīrusa ārstēšanai?
Jā!
Beidzot šāda metote ir parādījusies.
Runa ir par imūnsistēmas atjaunošanu ar Transfera Taktoru palīdzību, ko 2004.gadā Krievijas Federācijā oficiāli apstiprinājusi un ieteikusi Veselības ministrija. Šīs metodes būtība ir nodrošināt imūnsistēmu ar kvalitatīvu imūninformāciju, kas iegūta no govs pirmpiena un vistas olu dzeltenuma. Iegūstot šādu informāciju, imūnsistēma sāk “skaidri redzēt”, atšķirt vīrusus un veidot imūno atbildi. Tā pati saražo interferonus vajadzīgajā daudzumā, pati identificē vīrusu DNS un pati to no turienes "izdzen" ārā, un galvenais, tā iegaumē visus etapus cīņā ar infekciju, lai nākošajā tikšanās reizē jau būtu sagatavota. Protams, imūnsistēmas cīņa ar hroniskām vīrusu infekcijām ir ilgstoša. Būs nepieciešami vairāki mēneši, smagakos gadījumos pat gadi, lai imūnsistēma “saglābtu” to, kas “postīts” daudzus gadus, taču rezultāts būs pavisam cits ! Mums nevajadzēs rīkoties imūnsistēmas vietā – viss nostāsies savā vietā un notiks tā, kā to jau pasos evolūcijas pirmsākumos bija paredzējusi daba.