"Candidas" teorija.

(Šī nav oficiālā teorija, bet mana pieredze rāda, ka ievērojami uzlabojas to pacientu dinamika, kuri papildus terapijām lieto NaBicarbonātu, jeb dzeramo sodu, tāpēc sliecos domāt par šīs teorijas pamatotību dažu vēžu tipu gadījumos.) Itāļu ārsts Tullio Simoncini, izcils un drosmīgs vīrs, kurš ir atteicies pakļauties milzīgajam spiedienam no institūciju puses. Simoncini  atklāja, ka vēzis ir sēne, kuru izraisa Candida, rauga veida organisms, kas dzīvo ķermenī mazos daudzumos pat veselos cilvēkos. Normālos gadījumos imūnsistēma to uzrauga un kontrolē, bet, kad Candida sāk augt un kļūst par iespaidīgu sēni, tālāk var sekot nopietnas veselības problēmas – tai skaitā vēzis. Kāds apdāvināts dziednieks no Anglijas, Mike Lambert, par Candida sēnīti izsakās šādi:

„Sēnītes, it īpaši Candida, aug un attīstās, ēdot un šķīdinot saimnieka ķermeni. Tai ir nepieciešams ķermenis, lai vairotos, jo Candida viena pati to nespēj. Nav brīnums, ka hroniska noguruma brīžos, kurus bieži var attiecināt uz Candida kolonizāciju, cietējs jūtas tik slikti gan fiziski, gan psiholoģiski.”

Tullio Simoncini saka, ka vēzis ir Candida sēnīšu infekcija un ka vispārpieņemtais medicīniskais skaidrojums par vēzi kā šūnu nepareizu darbību ir aplams. Simoncini ir onkologs un endokrinologs, kas strādā ar metabolo traucējumu pacientiem, bet patiesībā viņš ir kas vairāk. Viņš ir īsts ārsts, kurš cenšas atklāt patiesību savu pacientu labā un atsakās atkārtot kā papagailis oficiālo versiju, par to, kas ārstiem būtu jādara un jādomā. No brīža kopš viņš iesaistījās medicīnā, viņš saprata, ka kaut kas visā vēža ārstēšanas procesā bija nepareizi:

„Es katru dienu redzu briesmīgas ciešanas. Pediatrijas onkoloģiskajā nodaļā - visi bērni, kas tur bija sākotnēji, neilgā laika periodā nomira. Es nevarēju noskatīties uz tiem nabaga bērniem, kuri mira no ķīmioterapijas un staru terapijas radītajām sekām !”

Viņa neapmierinātība un bēdas par redzēto, lika meklēt jaunus veidus kā izprast un ārstēt šo postošo slimību. Simoncini saprata, ka visi vēži uzvedas vienādi vienalga kurā ķermeņa daļā tie atrodas vai kādu formu tie ieņem. Viņš arī novēroja, ka vēža uztūkumi vienmēr ir balti. Kas vēl ir balts? Candida. Simoncini saprata, ka tas, ko tradicionālā medicīna uzskata par šūnu nekontrolētu un nepamatotu augšanu–ļaundabīgu augšanu- tā patiesībā ir imūnsistēma, kas ražo šūnas, lai aizsargātu ķermeni no Candida uzbrukuma. Viņš saka, ka secība ir šāda:

1.Imūnsistēma parasti kontrolē Candidas šūnu vairošanos, bet, kad imūnsistēma tiek iedragāta un vājināta, tad Candida spēj attīstīties un izveidot koloniju;

2.Beigu beigās Candida pārņem kādu orgānu, un imūnsistēmai ir uz šiem draudiem jāreaģē citādi;

3.Un šis „citādi” nozīmē imūnsistēma uzbūvē aizsargbarjeru no sava paša ķermeņa šūnām, un šo veidojumu mēs saucam par „vēzi”.

Runā, ka vēža izplatīšanos uz citām ķermeņa daļām (metastāzes) izsauc ļaundabīgas šūnas, kuras ir izbēgušas no savas rašanās vietas. Simoncini apgalvo, ka tā tas nav. Vēža izplatīšanos aktivizē īstais vēža cēlonis- Candida sēne, izkļūstot no sava sākotnējā rašanās avota. Vēzim parādīties ļauj novājināta imūnsistēma. Kad imūnsistēma ir kārtībā, tā tiek galā ar problēmu pirms problēma spēj ņemt virsroku. Šajā gadījumā, tā kontrolē Candidu.

Bet pavērojiet, kas noticis- vēža slimnieku skaits ir strauji palielinājies. Ir sācies mērķtiecīgs karš pret cilvēka imūnsistēmu. Imūnsistēma tiek nepārtraukti vājināta ar pārtikas un dzērienu piedevām, ķīmisko lauksaimniecību, vakcinācijām, elektromagnētiskajām un mikroviļņu tehnoloģijām un frekvencēm, farmaceitiskām „zālēm”, modernās „dzīves” stresu un tik daudz ko citu. Kādas aizsargspējas varētu būt šodienas bērniem, ja viņiem tiek potētas 25 vakcīnas un to dažādās kombinācijas pirms viņi ir sasnieguši 2 gadu vecumu, kamēr viņu imūnsistēma tikai veidojās un attīstās? 

Ķimioterapija.

Tai skaitā arī radiācija. Ķīmijterapija ir inde, kas veidota, lai nogalinātu šūnas. Tas arī viss. Mūsdienu „jaunākās metodes” vēža slimnieku ārstēšanā nozīmē indēt pacientu un cerēt, ka vēža šūnas nomirs ātrāk nekā ķermeņa veselās šūnās un pats pacients. Bet tas vēl nav viss. Šī ķīmijterapijas inde arī nogalina imūnsistēmas šūnas un atstāj to sašautu gabalos. Un Candida vēl joprojām atrodas ķermenī. Izpostītā imūnsistēma nespēj efektīvi reaģēt pret Candidu, un Candida sāk pakļaut sev citas ķermeņa daļas, lai sāktu visu procesu no gala. Pat tie, kuri šķietami ir izveseļojušies pēc operācijas un ķīmijterapijas un kuriem ir dots „zaļais signāls”, lielākoties dzīvo kā pulksteņi ar laika limitu. Viņu imūnsistēma ir sasista druskās, un tas ir tikai laika jautājums, līdz Candida uzsāks jaunu uzbrukumu.

Citiem vārdiem sakot: 

Ķīmijterapija nogalina tos, kurus tai būtu jāārstē.

Vēža industrija ir krāpšana. Nekas vairāk kā liela naudas taisīšanas un cilvēku bendēšanas mašīna. Piemēram, mamogrammas (rentgenstarojums, pārbaudot krūts vēža iespējamību) sievietēm vairāk izraisa vēzi, nekā to atklāj, un tajā pašā laikā „industrija”, Lielā Farmācija un citas vēža „labdarības iestādes” un „atbalsta grupas” mudina sievietes tās veikt arvien biežāk (starp citu, palūkojieties uz reklāmām tepat Latvijā, ka valsts iestādes jums sūta uzaicinājumus uz krūts vēža skrīningu, dzemdes kakla poti, utml..). Pretīgi, vai ne ?

Kad Tullio Simoncini aptvēra to, ka vēzis ir sēnīšu infekcija vai invāzija, viņš sāka meklēt kaut ko, kas varētu šo sēnīti iznīcināt un tādējādi arī iznīcināt vēzi. Simoncini saprata, ka pretsēnīšu zāles nelīdz, jo, lai sevi aizsargātu, sēne ātri pārveidojas un mutējas, un ar laiku pat sāk pārtikt no tām zālēm, kas bija parakstītas tās nogalināšanai. Tā vietā, Simoncini atrada kaut ko daudz, daudz vienkāršāku- nātrija bikarbonātu. Nātrija bikarbonāts ir spēcīgs sēnīšu iznīcinātājs, un, pretēji zālēm, Candida nespēj tam pielāgoties. Pacientam tiek iedots nātrija bikarbonāta šķīdums orāli un iekšēji ar endoskopa palīdzību (gara, tieva caurulīte, ar kuras palīdzību ārsti redz ķermeņa iekšpusē bez operācijas). Tas ļauj nātrija bikarbonātu novietot tieši uz vēža sēnītes. Senie ēģiptieši zināja par pretsēnīšu vielu dziednieciskajām īpašībām, un tūkstošiem gadu atpakaļ sarakstītās indiešu grāmatās pat ir ieteikts lietot spēcīgas iedarbības sārmus vēža ārstēšanai. Gadu laikā esmu dzirdējis, ka vēzis nespēj parādīties sārmainā vidē, un tagad ir skaidrs kāpēc- tas nogalina sēnīti. Tieši tāpēc lielais vēža slimnieku skaits atspoguļo arvien pieaugošo cilvēku skābo uzturu. Būtu labi veikt pH testu, un, ja tavā ķermenī ir skāba vide, būtu viedi kaut ko darīt lietas labā.  Kā parūpēties par sevi, lai pēc iespējas izvairītos no veselības problēmām un nodzīvotu ilgu mūžu ?

Audzēju profilakse.

1.Atbrīvojies no tādām negatīvām emocijām kā vainas sajūtas, lepnības, nosodījuma un nicinājuma naida un vēlēšanās atriebties. Šīs emocijas burtiski „saēd „ tavu ķermeni.

2. Uzturs. Centies mainīt neveselīgas ēšanas paradumus. Mazāk lieto produktus, kas  baro vēža šūnas . Nedzer tetrapaku sulas, gāzētos saldinātos dzērienus, bet  daudz dzer dzīvo ūdeni. Miris ūdens atņem enerģiju. Dzīvs ūdens satur skābekli, organiskos minerālus jonu veidā, ir nedaudz sārmains un ir negatīvi lādēts. (piemēram, krāna ūdeni vislabāk attīra reversās osmozesa tehnoloģijas (Reverse Osmosis) filtri. Ieteicams, pat vēlams būtu strukturēts ūdens.

3. Maksimāla aizsardzība pret vīrusiem, baktērijām, sēnēm, parazītiem. Antivīrusu, antibakteriālas, pret parazitāras, pretsēnīšu programmas. Uzmanīgi ar antibiotikām un hormoniem.

4.  Ja radu vidū ir vēža slimnieks, profilaktiski lietojiet  antioksidantus (Transfera Faktoru preparātus, cinku, selēnu, A, C un E vitamīnus).

5. Saudzējiet sevi no sasitumiem, traumām.

6. Ikdienā vairāk pārvietojieties kājām, neizmantojiet liftu, vasarā peldies dabiskās ūdens krātuvēs. Katru dienu vismaz viena stunda fiziska slodze.

7. Atbrīvojaties no sliktiem ieradumiem (smēķēšana, alkohols, narkotikas).

8. Sargā sevi no kaitīgā mobilo telefonu, monitoru, televizoru elektromagnētiskā starojuma, izmantojiet neitroniķus. Vasarā sargājiet sevi no saules. Neapmeklējiet solārijus.

9. Regulāri.veiciet  organisma attīrīšanas programmas. Vienreiz nedēļā atslodzes diena, vienreiz 3 mēnešos 3 dienu atslodze. Divas reizes gadā veiciet nopietnāku attīrīšanu, tīriet zarnu traktu. Katru dienu sekojiet lai izietu vēders.

10. Diemžel, pēdējā laikā nakas saskarties ar gadījumiem kad vēža ārstēšanas, vai parastās skrīninga diagnostikas metodes nevis palīdz, bet tieši otrādi - palaiž vēža rašanās mehānismu. Arī biopsija nereti izdara "lāča" pakalpojumu, izlaižot vēža šūnas nekontrolēti pa visu organismu. 

Tātad kopsavilkumā nonākam pie secinājuma, ka pamatā visu vēžu rašanās iemesli ir skāba vide organismā, organisma ķīmiskais un bioloģiskais piesārņojums, un novājināta imunitāte !

 

Vai mēs varam kaut ko darīt šajā jautājumā ?

Izrādās jā un daudz. Katru dienu mūsu organismā veidojas miljoniem atipisku šūnu un imūnā sistēma ir tā, kas vai nu pamana tās, vai nepamana. Pēc VVO (Vispasaules Veselības Organizācija) datiem pašlaik par  98% ārstēšana tiek nodota mediķu rokās un tikai par 2% mēs varam iejaukties paši., bet pēc šīs  organizācijas apkopotajiem pētījumiem šie 2% (audzēju varēja novērst) var izaugt par 60% un tam pamatā ir veselīgs dzīvesveids, kas sevī ietver fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu, regulāru organisma attīrīšanu un aizsardzību.

11 valstis 13 gadus pētīja, kā veselīgs dzīves veids iespaido saslimstību ar audzējiem un rezultāti izrādījās pārsteidzoši, cilvēki kuri lietoja veselīgu pārtiku pietiekoši kustējās, saņēma antistresa un imunitāti veicinošas programmas, par 60% mazāk mira ar vēzi.

„Pasaules veselības organizācijas speciālisti ir atklājuši, ka ar krūti ēdināti bērni retāk slimo ar astmu, diabētu, leikēmiju, artrītu, rahītu, vēzi un citām nopietnām slimībām. Savukārt, zviedru pētnieki secinājuši, ka mazuļi, kas zīdīti ilgāk par četriem mēnešiem, par 7,7% retāk slimo ar astmu, par 24% – ar atopisko dermatītu, par 6,5% – ar alerģisko rinītu nekā bērniņi, kuri zīdīti mazāk nekā četrus mēnešus.”

Vairāk nekā divdesmit gadu veci pētījumi liecina, ka sievietes, kuras savus mazuļus zīdījušas ilgāk par pusgadu, retāk saslimst ar krūts un/vai olnīcu vēzi. Kopš 2000.gada zinātnieki cenšas izstrādāt vēža un infekcijas slimību terapiju, kas būtu balstīta uz mātes pienā esošajām olbaltumvielām, tātad – cenšas radīt medikamentus, kuru sastāvā būtu mātes piena olbaltumvielas. 

To, ka mātes piena olbaltumvielas spēj cīnīties ar vēža šūnām, zinātnieki atklāja nejauši. Viņi uzpilināja no mātes piena iegūtu ekstraktu uz pirmsvēža veidojuma – papilomas. Tikai sakritības dēļ vēža barotnei, kas tika izmantota šajā eksperimentā, bija zems pH līmenis – tāds, kāds tas ir zīdaiņa kuņģī. Mātes piena olbaltumvielas spēja tikt galā ar vēža šūnām!

Tā zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka mātes pienā esošās olbaltumvielas, nokļūstot zīdaiņa kuņģī, veido šūnas, kuru uzdevums ir cīnīties ar vēža šūnām. Kāpēc tas ir tik svarīgi? 

Zīdainītis pirmajā dzīves gadā ļoti ātri aug, un šajā laikā šūnas arī ļoti strauji dalās. Taču strauja šūnu dalīšanās saistīta ar ļaundabīga audzēja draudiem. Lai tā nenotiktu, daba izstrādājusi aizsargmehānismu – mammas pienu.

/Konsultēja: JEVGĒNIJA LIVDĀNE, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.  Publicēts: MansMazais 29.11.2010./

1949.gadā Henrijs Šervuds Lourenss (1916.g. 22. septembris – 2004.g. 5.aprīlis) atklāja, ka tūlīt pēc piedzimšanas pirmajās 3 dienās jaundzimušais saņem kādu ļoti vērtīgu aizsardzību no savas mātes ar pirmpienu, kurš satur mātes ģenētisko informāciju par visiem patogēniem, infekcijam, vīrusiem, senītēm, vēža šūnām un parazītiem, ar kuriem ir saskāries viņas un viņas senču organismi savas dzīves laikā. Ja māmiņa šo informāciju no saviem senčiem nav saņēmusi, tad viņas organisms nodod tikai to informāciju, kuru viņa ir uzkrājusi savas dzīves laikā. Tas ir mehānisms, ko ģenētiski ir paredzējusi daba mūsu izdzīvošanai. Pēc šāda paša mehānisma darbojas visu mugurkaulnieku imūnsistēmas. Kaķēni, kucēni, telēni ..., visi dzimst nesterilos apstakļos un pateicoties šim dabas radītajam mehānismam izdzīvo !

Šī imūnās informācijas nesējmolekula lielā daudzumā ir atrodama asins sastāvā - leikocītos un visu mugurkaulnieku pirmpienā. Zinātnieki šo imūnās pieredzes molekulu ir nosaukuši par Transfera Faktoriem. Tās ir informatīvas molekula, jeb informācijas matrica imūnās pieredzes nodošanai no pieredzējušas sistēmas, kura jau ir pazīstama ar ārējās vides draudiem, sistēmai, kurai šādas informācijas vēl nav. Tādejādi, jaunās, nepieredzējušās sistēmas, vai šūnas, saņem pirmo imūnās sistēmas apmācību. Transfera Faktors paaugstina imūnās atbildes reakcijas ātrumu līdz pāris stundām kā arī aktivizē antigēnu imunitāti uz alerģiju izraisītājiem, kontrolējot to ar sastāvā esošo frakciju palīdzibu, kur viena frakcija – induktorā, paaugstina visu kopējo imūnās sistēmas atbildes reakciju, otra - antigēnspecifiskā frakcija cīnās ar dažādiem mikroorganismiem ar kuriem ir pazīstams mātes organisms un trešā - supresorā frakcija kontrolē abas iepriekšminētās frakcijas, lai tās neņem virsroku viena pār otru un neizraisa autoimunas reakcijas.

Tā kā produkts ir mūsu organisma sastāvdaļa, tas ir pilnīgi nekaitīgs pat jaundzimušajam un sirmgalvim. Transfera Faktors sava plašā darbības spektra dēļ paaugstina jebkura cilvēka dzīves kvalitāti absolūti visās sfērās . Turklāt, ir eksperimentāli pierādīts, ka Transfera Faktors ir efektīvs arī dažādu labdabīgu un ļaundabīgu onkoloģisko slimību gadījumos.

Imunitāte neapšaubāmi ir katra dzīvā organisma sastāvdaļa, kas skar jebkuru dzīvu organismu. Tapēc pilnīgi neizskaidrojams ir fakts, ka apmēram 2O-3O-jos gados populārs bija viedoklis, ka mazuļus nevajag likt pie krūts pirmajās trijās dienās pēc dzimšanas, aizvietojot mazuļa ēdienkarti ar 5% glukozi, vai mākslīgo piena maisījumu, kas turpinājās vairākus desmitus gadu, izraisot nopietnu imūndeficītu vairākās paaudzēs. Dažās dzimtās tās var būt pat 3-4 paaudzes. Sekas mēs redzam šodien  - alerģijas, onkoloģija, vīrusi, infekcijas, autoimūnas saslimšans. Visas šīs slimības ir sekas.
Šodien katram no mums ir ļoti svarīgi normalizēt savu imūnsistēmu, atgūstot tās kompetenci. Daudzi maldīgi uzskata, ka imunitāte ir tikai saaukstēšanās.

Imunitāte ir organisma noturība pret jebkuriem svešas izcelsmes informācijas avotiem – svešām olbaltumvielām, svešām aminoskābēm, jaunām infekcijām, kas kā rezultāts rodas genomu apmaiņas ceļā un ir cilvēka sugai patoloģiska mikroflora.

Kā zinams, pret jaunām slimībām radīt zāles ir principā neiespējami, savukārt, radīt zāles slimībai, kas jau plosās ir jau par vēlu un tāpēc mūsu organismam ir jābūt gatavam tikt ar tām galā ātri un efektīvi. Vienkāršiem vārdiem runājot, izdzīvos tikai tie, kuriem būs stipra imunitate ! Turklāt, vecās slimības – tuberkuloze, trakumsērga, holēra, malārija arī nekur nav pazudušas. Arī onkoloģija šobrīd ieņem katastrofālu statistiku ne tikai Latvijā. Mūsu organismos dažādu bioķīmisku procesu rezultātā katru dienu rodas miljoniem patoloģisku šūnu un tikai no mūsu imūnsistēmas būs atkarīgs vai tā pieļaus to tālāku attīstību un nekontrolētu vairošanos  vai nē. Tikai spēcīga imūnsistēma ir spējīga tikt galā ar mūsu laikmetā sastopamo slodzi. Īpaša nozīme vēža profilaksē un ārstēšanā ir NK šūnām jeb NK killeriem, vai galētājšūnām. NK šūnas ir visagresīvākie no limfocītiem un tās  sastāda apmēram 5% - 15% no kopējā organismā cirkulējošo limfocītu skaita. To mērķis ir audzēju šūnu iznīcināšana un organisma aizsardzība no visdažādākajām infekcijām, vīrusiem un mikrobiem. NK killeršūnas-galētājšūnas ir ļoti svarīgs faktors cīņā ar vēzi. Imunitates paaugstināšana ir vienīgais veids kā palielināt NK šūnu-galētājšūnu skaitu un aktivitāti. Diemžēl, mūsu šodienas populācijai dažādu faktoru ietekmē NK kileršūnas iedzīvotājiem ir 5-6 reizes mazāk nekā tām  vajadzētu būt.

Protams, nepieņemsim Transfera Faktoru kā panaceju visam vainām, jo ja esam savu organismu noveduši kritiskā stāvoklī, ne vienmēr pietiks ar pāris burciņām Transfera Faktora, bet tomēr der atcerēties, ka Transfera Faktors paaugstina organisma spēju adaptēties, paaugstināt noturību pret dažādas izcelsmes stresiem un ievērojami paaugstina jebkuras terapijas efektivitāti, un jau šodien mēs varam teikt, ka Transfera Faktors ir mūsu bioloģiskais izdzīvošanas fenomens !!!